Leonardo da Vinči 1486. gadā radīja viegli saliekamu, izjaucamu un pārvietojamu tiltu armijas vajadzībām. To bija iespējams salikt un izjaukt 2 cilvēkiem, un tā sastiprināšanai nebija vajdzīgas ne naglas, ne virves. Šādu tiltu karavīri izmantoja ātrai un ērtai upju sķērsošanai, jo unikāli vienkāršā koku salikšanas sistēma nodrošināja absolūti stabilu konstrukciju.
Sākotnēji gājēju pāreju (tiltu) pār Sloceni bija iecerēts izgatavot pēc Leonardo da Vinči projekta kā 100% pašspriegojošu tiltu bez nevienas skrūves, taču tilta garums pēc šodienas būvnormatīviem pieprasa papildus drošībai un nestspējai uzstādīt metāla balstu.
Tilta konstrukcijā izmantotas Da Vinči tilta iezīmes un vizuālais izskats, kā arī margu konstrukija ir pašspriegojoša. Tilts ir izveidots pielietojot dažādus koka savienojumus un nofiksēts tikai ar koka tapām- to ir iespējams izjaukt un salikt no jauna. Katrs savienojums izgatavots tā, lai tas būtu pašnesošs un kopā tas veido koka elementu režģi, kas spēj sevi saturēt kā viens veselums. Tilts ir izgatavots no dedzināta ozola koka, papildus apstrādāts ar lineļļas pernicu, kurai piejaukti dabā sastopami krāsu pigmenti.
Video tapis ELFLA starptautiskā sadarbības projekta "Upju un ezeru potenciāla izmantošana rekreācijai un tūrismam" ietvaros.
.jpg)
